"Vikipēdija" svin 10 gadu jubileju

Autore ir interesants cilvēks ar daudziem uzvārdiem :)

1988.gada sākumā PSRS Kinematogrāfistu savienība nosūta vēstuli Latvijas kinosavienībai, paziņojot, ka 1988.gada kinoforuma Arsenāls rīkotājs ir Rīgas Videocentrs, un pieprasot jau 10.februārī nodot gaidāmā pasākuma tāmi. Tātad ir vajadzīgs kāds, kurš šo tāmi sastāda, un mēs ar Māri Gaili braucam uz Mellužiem, kur PSRS Komponistu un kinematogrāfistu jaunrades namā par galveno inženieri strādā Māra draugs Atis Amoliņš. Atkorķējam vīna pudeli, un Amoliņš piekrīt kļūt par kinoforuma direktoru.

Arsenāla viesus sagaidīja Maskavā, jo tolaik, kā zināms, visi ceļi veda caur PSRS galvaspilsētu, ne caur Romu. Lidostā Šeremetjevo 2 mums bija savs birojs, kuru vadīja Harita Kublinska-Tarvida, gādājot par viesu tālāko ceļu uz Rīgu.

http://www.diena.lv/izklaide/arsenals-kadas-keceribas-vesture-626521

1999. gada 10. novembris 00:00

Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) biedri šā gada deviņos mēnešos kā azartspēļu nodokli samaksājuši 1,724 milj. Ls, kas ir par 231 tūkst. Ls vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn un par 832 tūkst. Ls vairāk nekā 1997. gada trijos ceturkšņos.

LSBA prezidente Harita Kublinska, kas pārstāv firmu Bāru spēles, uzsvēra: šis gads bijis ļoti grūts – finansiālā ziņā tas nepavisam neesot bijis izdevīgs, bet ieguldījumu ziņā tas bijis labs, jo uzņēmums visu laiku centies attīstīties, lai pārkārtotu darbību «ar skatu uz nākotni». Viņa pauda neapmierinātību ar nodokļu politiku valstī. Tās un vēl citu iemeslu dēļ Bāru spēlēm nācies samazināt iekārtu skaitu aptuveni par 30 %.

http://www.db.lv/laikraksta-arhivs/citas/lsba-biedriem-nodoklu-del-samazinas-ienakumi-367927

2007. gada 5. oktobris

Pats fotografētājs pāris minūtes pirms atgadījuma gandrīz nokļuva tādā pašā situācijā kā „it kā” vainīgais šoferis. BMW markas auto ar valsts numuru LEBANESE novietots neatļautā vietā, turklāt tādā, kur tāpat jau pārredzamība ir apgrūtinoša, bet šis auto bija novietots tā, ka izbraukšana no otršķirīga ceļa kļuva par laimes spēli

http://www.tvnet.lv/auto/satiksme/94979-vai_vienmer_vainigais_avare

Turpat komentāros:

uuu 2007. g. 5. oktobrī 14:20

bmw vada Harita Kublinska, bijusi Baru spelu ipasniece

http://www.tvnet.lv/auto/satiksme/94979-vai_vienmer_vainigais_avare/comments/page/3

2009. gads

Trešā grupa – cilvēki, kas Latviju atstāj uz laiku. Tāda ir Harita Tohme, kas kopā ar diviem bērniem dodas līdzi savam vīram – libānietim Džonam – uz Beirūtu. Džons Latvijā dzīvo jau gadus desmit, ir iemācījies latviešu valodu un iedzīvojies latviskajā vidē. Vasarā Harita un Džonijs pie jūras atver libāniešu ēdienu krodziņu Al Tohme, taču ziema ir tik kluss periods, ka daudz lētāk sanāk šo krodziņu vienkārši aizslēgt un doties prom, sevišķi tagad, kad ziemu apzīmogo ne tikai aukstums, bet arī krīze.

“Mēs Beirūtā strādāsim, nevis atpūtīsimies,” teic Harita. Viņas nodoms ir tālredzīgs un apsveicams: atvest latviešu uzņēmējus uz Libānas galvaspilsētu, kurā iespējams sakārtot biznesa kontaktus. Viņa pat nesaprot, kāpēc neviens latvietis vēl nav aizbraucis uz Libānu, lai uzsāktu tur savu biznesu. Libānā šobrīd ieplūst milzu kapitāls, visa Beirūta ir viens liels būvlaukums, libānieši, kas bija pametuši valsti, tagad brauc atpakaļ, un visiem vajadzīgi mājokļi. Harita un Džons ieguldījuši naudu naktskluba izveidē, un tagad, septembrī, Džona ģimene dosies uz Libānu, lai pārlaistu krīzes ziemu. Harita ir pārliecināta, ka Beirūtā būtu darbs celtniekiem, būvmateriālu ražotājiem un tirgotājiem, mēbeļu ražotājiem, linu apģērbu darinātājiem. Sevišķi liela piekrišana būtu piena rūpniekiem: libāniešiem nekas tik ļoti negaršo kā mūsu saldējums, saldie sieriņi, biezpiens… To nu Harita zina pavisam droši.

http://nra.lv/latvija/2075-mes-aizlidojam-otrdien.htm

2015. gads

Organizācija Miera vēstnieki Irākai tikušies ar Latvijas prezidentu

http://www.focus.lv/latvija/politika/organizacija-miera-vestnieki-irakai-tikusies-ar-latvijas-prezidentu

Vikipēdija (pagaidām “inkubators” nevis atsevišķs pilnvērtīgs domēnvārds) ir arī latgaliešu valodā – šobrīd tur ir ap 400 šķirkļu. Sk. http://bit.ly/eJuhD0 . Pagaidām tur ir ļoti maz derīga satura, bet ar laiku tā var kļūt par dabisku vietu, kur apmainīties ar uzziņas materiāliem – gan par Latgales kultūrvēstures tēmām, gan arī dokumentēt dažādu nozaru terminoloģiju latgaliešu literārajā valodā.

Sk. arī diskusiju par latgaliešu Vikipēdijas pievienošanu “nopietnajām” Vikipēdijām – http://bit.ly/hmCv7r . Latgaliešu valodai tagad ir ISO kods (LTG) – tādēļ formāliem šķēršļiem nevajadzētu rasties: jaunais domēns visdrīzāk būs “ltg.wikipedia.org”. Žemaišu/samogitu valodai patstāvīgu Vikipēdiju izveidoja jau pirms dažiem gadiem – sk. http://bat-smg.wikipedia.org/wiki/P%C4%97rms_poslapis . Patstāvīga Vikipēdija ir arī vienai Igaunijas reģionālajai valodai – Võro. Sk. http://fiu-vro.wikipedia.org/wiki/P%C3%A4%C3%A4leht .

Saliktie kodi “bat-smg” un “fiu-vro” gan nozīmē, ka žemaišu valoda Vikipēdijas pasaulē tiek uzskatīta par “baltu valodas” dialektu; un võro – par “somugru valodas” dialektu (patstāvīgus kodus tām neiedeva, lai nerastos konflikti ar kaut kādām citām valodām, kuras var saņemt šos kodus nākotnē). Latgaliešu valodas ISO kods ir liels sasniegums, jo tas ļaus Internetā pareizi marķēt šajā valodā sarakstītos tekstus, kā arī pilnvērtīgāk izmantot dažāda veida programmatūras lokalizācijas iespējas. Nupat apritējusi šī koda (t.i. latgaliešu valodas “starptautiskās atzīšanas”) viena gada jubileja – sk. http://www.sil.org/iso639-3/documentation.asp?id=ltg .

Vai tad vēl ātrāk mēs nevarētu sasniegt to attīstītāko valstu pārticības līmeni un multikulturālismu,ja mēs visi uzreiz pārceltos uz Angliju?