Naudu “Dvēseļu putenim” aicina iekļaut KM budžetā • IR.lv

Naudu “Dvēseļu putenim” aicina iekļaut KM budžetā

18
Foto: Dmitrijs Suļžics, F64
Ruta Garkalne

Filmu producenti un režisori: Politisks finansējums met ēnu uz kino nozari

Vienai mākslas filmai “Dvēseļu putenis”, kas veltīta Latvijas valsts simtgadei, paredzēto gandrīz miljonu latu lielo finansējumu Latvijas Filmu padome aicina iekļaut Kultūras ministrijas budžeta jaunās politikas iniciatīvas apakšprogrammās “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” vai “Latvijas filmu daudzveidības veicināšana”, teikts padomes trešdien izplatītajā vēstulē Saeimas deputātiem un Kultūras ministrijai.

Tāpat Filmu padome izsaka bažas un neizpratni par veidu, kā Saeimas deputāti grasās risināt filmu nozares attīstības jautājumus. Piešķirot līdzekļus vienam konkrēta komersanta projektam bez atklāta konkursa, nav skaidrs, kādi finansiālie un mākslinieciskie kritēriji tiek piemēroti šim filmas projektam. Tāpat padome norāda, ka citiem autoriem ir sagatavošanā vēsturisku un patriotisku filmu projekti, kas tiek vilkti garumā tieši finansējuma trūkuma dēļ.

Turklāt, teikts Filmu padomes vēstulē, valsts atbalsts filmu projektiem ir jāsaskaņo ar Eiropas Savienību, ko paredz attiecīgais ES regulējums valsts audiovuzuālās nozares atbalsta shēmu.

Jau ziņots, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir iesniegusi valsts 2014.gada budžetā pieprasījumu par 938 699 latu piešķiršanu spēlfilmas “Dvēseļu putenis” ražošanas sagatavošanai un filmēšanas pirmajam posmam. Topošās filmas producents ir Gatis Upmalis no studijas “Forma”, kas jau pērn saņēma projektam valsts finanšu atbalstu – Saeima 2013.gada budžetā atbalstīja Nacionālās apvienības “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK priekšlikumu piešķirt 25 000 latu filmas “Dvēseļu putenis” projektam.

Tomēr Ir.lv aptaujātie filmu producenti nav vienprātīgi par Saeimas deputātu ideju piešķirt Upmaļa filmai „Dvēseļu putenis” valsts finansējumu no “līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem”. No vienas puses, tas ir demokrātijas pārkāpums un šāda prakse nebūtu pieļaujama. Viņi uzsver, ka nepieciešams Nacionālaja kino centram izstrādāt nolikumu par nacionālo pasūtījumu filmām. No otras puses, politiķi tā izrādot savu labo gribu un kino jomai tiekot pievērsta uzmanība.

Filmas „Dvēseļu putenis” producents Gatis Upmalis skaidro, ka tā ir viņa kā „pilsoņa, patriota un profesionāļa iniciatīva”. Filmas producents uzsver, ka šādi arī vērsis uzmanību tam, lai nacionālais pasūtījums par valsts simtgades jubileju nepazustu no dienaskārtības.

Ēna uz kino nozari

„Tas ir tāpat, kā atbalstīt vienu pacientu, nopirkt tam dārgas zāles, dārgas manipulācijas, ja ārstēšanu vajag simtiem un tūkstošiem,” par Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ideju saka Guntis Trekteris, studijas „Ego Media” valdes priekšsēdētājs un producents. Viņš gan uzslavē Upmali par apņēmību, bet uzsver, ka mēs dzīvojam demokrātiskā valstī un šādi atbalstīt vienu komersantu ir „kliedzošs demokrātijas pārkāpums”.

Savukārt Nacionālā kino centra (NKC) vadītāja Ilze Gailīte-Holmberga norāda, ka šis gadījums ir radījis rezonansi kino sabiedrībā: „Vieniem liekas, ka sistēmai jābūt vienotiem noteikumiem, citi saka, ka jebkura nauda ir laba.”

Upmaļa rīcība „met mazliet ēnu” uz kino nozari, taču šajā situācijā producentam nav bijusi cita iespēja, saka animācijas filmu producents Vilnis Kalnaellis un pieļauj – ja sistēmu nesakārtos, tad Upmalis vērsīsies arī trešo reizi Saeimā pēc finansējuma.

Nacionālais kino centrs pret šādu praksi

Gailīte-Holmberga uzsver, ka publisko piešķīrumu filmu nozarei regulē Filmu likums un vairāki Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka to, ka “finansējums ir piešķirams atklātā konkursa kārtībā. Respektīvi, visiem ir jābūt vienādām iespējām”. Viņa skaidro, ka Eiropas Komisija būtu pret šādu „tiešo piešķīrumu konkrētam komersantam”.

Viņa min, ka Nacionālā kino centra priekšlikums ir šo deputātu atbalstīto finansējumu filmai „Dvēseļu putenis” novirzīt kopējam konkursam Latvijas simtgadei. „Protams, arī šī „vientuļā sala” [filma „Dvēseļu putenis”] var nākt uz konkursu, ja tā ir tik stipra. Iespējams, ka tā arī uzvarētu. Bet tad tā piedalītos konkursā ar tādiem pašiem noteikumiem kā visi citi un nevienam nerastos aizdomas, ka ir kaut kādas negodīgas spēles,” skaidro Gailīte-Holmberga.

Izteikta politiskā griba

„Tas ir tāds bērnišķīgs priekšvēlēšanu pasākums,” komentē Trekteris. Turklāt viņam šķiet ironiski, ka Latvijas simtgadei veltītu pasākumu plāno finansēt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. “Tiešām, kurš to [valsts simtgadi] varēja paredzēt,” pasmaida Trekteris.

Tomēr viņš šajā situācijā saskata arī „labo pusi”, jo, pirmkārt, Saeimas deputāti beidzot ir aizdomājušies, ka filmas ir iedarbīgs veids, kā veicināt valsts piederības sajūtas, kā mācīt vēsturi. Otrkārt, deputāti ir sapratuši, ka vēsturisko filmu uzņemšana ir dārga. Treškārt, šādi ir izteikta politiskā griba atbalstīt kino jomu un filmas uzņemšanu.

Gailīte-Holmberga pieļauj, ka no diskusijas daudziem būs lielāka sapratne par to, ka ir nepieciešams filmas par mūsu identitāti un vēsturi.

Arī režisors un producents Askolds Saulītis raugās pozitīvi par šāda atbalsta meklējumu filmai: „Tas ir absolūti brīvprātīgs pasākums, to var darīt jebkurš no jebkuras nozares.” Viņš ir īpaši pārsteigts par to, ka šogad Saeima ir pievērsusies filmu nozarei, jo „parasti tiek sportam vai kādām citām lietām”.

Kinorežisors Jānis Streičs gan norāda, ka nav iepazinies ar filmas pieteikumu, tāpēc nevar to komentēt. Bet viņš uzsver, ka uzticas vairāk Saeimai nekā komisijām, kas izvērtē filmas konkursa kārtībā, jo tās finansējumu „piešķir draugiem”. Viņaprāt, filmu izvērtēšanas komisijas ir interešu konflikta pilnas un „tie saucamie konkursi – vienas grupas intereses”.

Kino nozarē nepieciešams reformas

Visi portāla Ir.lv uzrunātie kino cilvēki atzina, ka līdz šim ir bijis ļoti slikti ar kino finansēšanu un cer, ka šādi politiķi pievērsīs uzmanību tieši kino jomai, taču ar lielāku finansējumu vien nepietiks. Ir jāsāk ar to, ka jāiezīmē mērķis, secina Trekteris.

Kalnaellis stāsta, ka pērn, kad Saeima piešķīra finansējumu diviem projektiem, to nosodīja Latvijas kino producentu asociācija, taču šogad asociācijai nav vienprātības, jo gada laikā Nacionālais kino centrs nav izveidojis nolikumu par nacionālo pasūtījumu filmām, lai gan bijis uzdots to izdarīt mēneša laikā. Arī Gatis Upmalis norāda, ka ir nepieciešams nacionālais pasūtījums. Šādi varētu uzņemt filmas, kuru pamatā ir latviešu autoru literārie darbi.

Kopš krīzes sākuma visa kino industrija darbojas uz amatierisma pamata un ir steigšus nepieciešams reformas, saka Kalnaellis. Pirmais solis būtu izstrādāt tieši nacionālā pasūtījuma nolikumu. Viņš vērš uzmanību, ka tagad naudu „dod” Saeima. Ja finanses sāks dot „maskavieši”, vai tad arī neviens neiejauksies produkta saturā, retoriski vaicā Kalnaellis.

Filmu padomes vēstuli varat lasīt šeit.

 

Komentāri (18)

piziks 30.10.2013. 15.10

Komentāriem, vismaz no profesionāļu puses, pienāktos būt visvairāk par šo”:

“Kalnaellis stāsta, ka pērn, kad Saeima piešķīra finansējumu diviem projektiem, to nosodīja Latvijas kino producentu asociācija, taču šogad asociācijai nav vienprātības, jo gada laikā Nacionālais kino centrs nav izveidojis nolikumu par nacionālo pasūtījumu filmām, lai gan bijis uzdots to izdarīt mēneša laikā.”

Kādas tiesības sašust par Upmaļa meklējumiem — vēl vairāk, par atradumiem! :) –, ja pašu “profesionāļu” vide un pārstāvji nav veikuši savus pienākumus.

Politiski interesantāk, protams, ir krāšņi pababuļot par politiskajām iesnām, puņkiem un asarām un apbižotajiem snobiem ar šame’jo draudziņiem.

Interesanti, ka tieši Kalnaellim, kurš tiešām gana daudz ar latviešu kinoproduktiem pasaulē paveicis, arī šoreiz pietiek dūšas pateikt pašu galveno — atgādināt par jomas “vadītāju”/kinocentristu neizdarību.

IR-komandai varētu būt iemesls papurināt tādu rpofesionāļu viedokļis/izģērbt pašus slaistus. :)

+10
-1
Atbildēt

0

buchamona 30.10.2013. 18.36

Tādas filmas, kā Dvēseļu putenis, vai arī nākotnē ceru, ka būs arī Deglava Rīgas ekranizējums utt, vajadzētu iekļaut valsts pasūtījumā. Bet šī ” kultūras cilvēku” rosīšanās jau pēc līdzekļu piešķiršanas ir vnk nožēlojama. Gribas pajautāt, kur jūs bijāt, kādēļ no jūsu puses nenāca šāds piedāvājums? Laikam jau Dvēseļu putenis īsti neatbilst šodienas intelektuāļu ” mākslas garšai” :).

Pasaulē ir prakse, ka radošus projektus atbalsta mecenāti, arī Latvijā. Tad lūdzu, rosieties šajā virzienā, nevis gaidiet brīdi, kad jums naudu lietošanai pasniegs no budžeta

+10
-2
Atbildēt

1

ievuliitis 30.10.2013. 23.14

„Tas ir tāpat, kā atbalstīt vienu pacientu, nopirkt tam dārgas zāles, dārgas manipulācijas, ja ārstēšanu vajag simtiem un tūkstošiem,”
Līdz šim es domāju, ka filmas taisa skatītājiem, nevis, lai daži nozarē un ap nozari stradājošie gūtu ienākumus. Uzskatu, ka šai konkrētai filmai ir liela nozīme mūsu sabiedrības pastāvēšanai. Tā ir svarīga ļoti lielam valsts iedzīvotāju skaitam. Līdz ar to teikt, ka tās ir “zāles tikai vienam pacientam” ir pavisam aplami.
Man šķiet arī dīvains daļas kinoļaužu uzstādījums, ka uz nozari ir jaskatās, kā uz uzņēmējdarbības veidu. Līdz šim gan man šķita, ka mākslu, literatūru, mūziku, citus makslas veidus, arī kino godprātīgi mākslinieki rada ideju vārdā. Laikam būšu stipri vecmodīga.

+6
-1
Atbildēt

3

    juhans > ievuliitis 31.10.2013. 09.01

    Nē, nu varbūt tā vienkārši ir tāda šīs nozares īpatnība – tās darboņi ir pārāk dziļi iekļāvušies savā īpatnējā pasaulē. Lasot par ļembastu ap „Dvēseļu puteni”, nez kāpēc nāk prātā aina no „Iluzionista”, kur Eizenheims atstāj ielas puikas plēšoties ap tiem pamesto monētu sauju.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    ievuliitis > ievuliitis 31.10.2013. 09.47

    Kalvi, tā tas varētu būt, kā jūs iesakāt, būtu pat ļoti labi. BET, kā mēdza sacīt mūsu pirmais pēc neatkarības atjaunošanas premjers, vai tad kāds to konkursu sludināja? Varbūt – taisījās sludināt? Attiecībā uz kinojomu līdz šim pastāvoša prakse bija, kā te ļoti tēlaini un uzskatāmi aprakstīja o_ja3_14. Arī Optiskā Tēmekļa citētie Kalnaeļļa argumenti, norāda uz kinojomas vadības nepadarītiem darbiem, lai padarītu šo procesu civilizētu un caurskatāmu un tadas situācijas neveidotos. Bija tak jau pagājušajā gadā precedents. Šinī situācijā mēs, zinot, ka filmas netaisās mēneša laikā, pat – ne gada, jo iespējamais valsts piešķirtais finansējums vienam gadam visai kinojomai ir bijis absolūti niecīgs, ko jūs ieteiktu cilvēkam ar patriotisku ideju, ko grib realizēt līdz valsts simtgadei? Viņš iet un meklē dzirdīgas ausis institūcijā, kas piešķir naudu. Kas cits atliek? Nav tomēr nekāds milzīgs pārsteigums, ka tanī institūcijā kādam vēl rūp, ko par mūsu vēsturi zinās Latvijas un citu zemju ļaudis, jo kino, kā esam mācījušies, IR iedarbīgākā no visām mākslām. :)

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    aivarstraidass > ievuliitis 31.10.2013. 01.24

    >>> Līdz šim gan man šķita, ka mākslu, literatūru, mūziku, citus makslas veidus, arī kino godprātīgi mākslinieki rada ideju vārdā. Laikam būšu stipri vecmodīga.
    ======
    Kad vajadzēja būvēt Brīvības pieminekli, tad ar saviem projektiem pieteicās labākie tēlnieki – Kārli Zāli un Teodoru Zaļkalnu ieskaitot; un galu galā radās paliekošs meistardarbs. Vecmodīga pieeja šajā gadījumā būtu bijusi – izsludināt konkursu lielbudžeta filmai, kas būtu kāda klasiska latviešu literatūras darba ekranizējums. Nu un tad viens nāktu ar Grīna “Dvēseļu puteni”, cits nāktu ar Niedras “Zemnieka dēlu” vai Ontona Rupaiņa “Baltajiem Tēviem” vai Deglava “Rīgu”. Un dažādu kultūras cilvēku padome varētu uzklausīt viņus visus un dažādu kino ekspertu atzinumus un izvēlēties labāko. Un tad var iedot projekta pabeigšanai nepieciešamās finanses un ar aizturētu elpu gaidīt rezultātu.

    Es nemaz nesaku, ka pašreiz deputāti būtu slikti izvēlējušies. Bet nav īsti “vecmodīgi”, ja ir vajadzīga politiķu iejaukšanās, ja nevaram uzticēties nozares ekspertiem. Mūsu acu priekšā nozare sašķeļas divās nesavietojamās daļās – “kino gardēžiem” un “kino vienkāršajai tautai”. Pietiek atcerēties kā gāja ar “Rīgas sargiem”. Manuprāt, par šādu naudu ir vērts vēlēties labāko no visa – lai būtu notikums latviešu kultūrā, lai filmai būtu ievērojami kases panākumi un lai filmu nebūtu kauns vest uz kādu kino festivālu.

    +6
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu