NATO vienojas par bāzēm Austrumeiropā (papild.) • IR.lv

NATO vienojas par bāzēm Austrumeiropā (papild.)

16
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Foto: AFP/LETA

Stoltenbergs: NATO paplašinās ātrās reaģēšanas spēkus līdz 30 000 karavīru

Reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu, NATO dalībvalstu aizsardzības ministri ceturtdien vienojušies nekavējoties izveidot sešas bāzes Austrumeiropā, kā arī izveidot Sevišķi ātrās reaģēšanas vienību, kuras sastāvā būs 5000 vīru, paziņojis alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Vienības veidošanā vadošo lomu piekrita uzņemties Francija, Vācija, Itālija, Spānija, Polija un Lielbritānija, preses konferencē pēc ministru tikšanās Briselē pavēstīja Stoltenbergs.

Francija, Vācija, Itālija, Spānija, Polija un Lielbritānija piekritušas uzņemties vadošo lomu trieciengrupas spēku izveidē, kurus varēs izmantot krīzes pirmajās nedēļās, sacīja ģenerālsekretārs.

“Mēs esam nolēmuši nekavējoties izveidot pirmās sešas starptautiskās pavēlniecības un kontroles vienības Bulgārijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Rumānijā,” viņš sacīja. “Ja radīsies krīze, tās nodrošinās, ka nacionālie un NATO spēki no visas alianses spēs rīkoties kā viens jau no paša sākuma,” sacīja Stoltenbergs.

Tās ne tikai padarīs vieglāku ātru militāro spēku izvēršanu, bet arī atbalstīs kolektīvās aizsardzības plānošanu un sekmēs manevru koordinēšanu, ziņo LETA/AFP.

Šīs bāzes efektīvi koordinēs trieciengrupas spēku izvēršanu reģionā krīzes gadījumā.

Lielbritānijai būs vadošā loma NATO ātrās reaģēšanas spēkos, kas tiks izvietoti Austrumeiropā, piektdien pavēstīja aizsardzības ministrs Maikls Falons. Lielbritānija uz šo reģionu nosūtīs 1000 karavīru un četrus iznīcinātājus “Typhoon”, kas Baltijas valstīs veiks gaisa telpas patrulēšanu, sacīja ministrs.

Britu karavīri darbosies divos reģionālajos štābos Polijā un Rumānijā, kā arī spēku izvēršanas atbalsta vienībās Baltijas valstīs, Polijā, Rumānijā un Bulgārijā.

Stoltenbergs dienas garumā vairākkārt skaidri apliecināja, ka kolektīvo aizsardzības pasākumu stiprināšana tiek veikta, reaģējot uz Krievijas militāro agresiju Ukrainā, kas īpaši nervozas padara NATO austrumu dalībvalstis.

Šie pasākumi tiek īstenoti arī tādēļ, lai stātos pretī islāmistu draudiem no Irākas un Sīrijas, kā arī Ziemeļāfrikas.

“Mēs esam nolēmuši, ka šajā Sevišķi ātrās reaģēšanas vienībā būs sauszemes spēku brigāde ar aptuveni 5000 karavīru,” sacīja Stoltenbergs, piebilstot, ka tā saņems gaisa, jūras un īpašo spēku atbalstu.

Šī formējuma vadošie elementi “būs gatavi sākt darboties 48 stundu laikā, bet pārējie – nedēļas laikā”, viņš piebilda.

Trieciengrupas spēkus atbalstīs vēl divas brigādes, lai krīzes gadījumā nodrošinātu papildspēku iesaistīšanos.

Jau ziņots, ka NATO paplašinās ātrās reaģēšanas spēkus no 13 000 līdz 30 000 karavīru, no kuriem 5000 ietilps paaugstinātas gatavības spēkos.

NATO sper šos soļus, atbildot uz Krievijas agresīvo rīcību, kas ir pretrunā starptautiskajām tiesībām, un Krimas aneksiju, pirms NATO valstu aizsardzības ministru tikšanās Briselē pavēstīja Stoltenbergs. “Mums jāpielāgo savi spēki, kad redzam, ka pasaule mainās,” viņš piebilda.

NATO arī ieplānojusi štāba elementu izvietošanu sešās Austrumeiropas valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Rumānijā un Bulgārijā, ziņo LETA/DPA.

Tie būs NATO komandvadības elementi, kuru uzdevums būs, atrodoties uz vietas konkrētajā valstī, analizēt drošības situāciju un plānot operacionālās darbības, sacīja Stoltenbergs.

NATO ģenerālsekretārs arī aizstāvēja savu lēmumu šonedēļ drošības jautājumiem veltītas konferences laikā Minhenē tikties ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Stoltenbergs uzsvēra, ka ir svarīgi paturēt atvērtus kanālus politiskiem kontaktiem pēc tam, kad NATO pārtrauca praktisko sadarbību ar Maskavu.

(papildināta no sākuma)

Komentāri (16)

vilburs 05.02.2015. 13.06

Prātīgs lēmums.Tas padziļina Latvijas integrāciju NATO. Latvijas aizsardzības ministrijai savukārt vajadzētu izstrādāt militārās apmācības programmu vīriešiem līdz 55 gadu vecumam. Vasarā paaicināt uz militārām nometnēm, iemācīt efektīvi apieties ar ieročiem, kā arī iziet kaujas taktikas apmācību. Jābūt gataviem X stundai. Citējot klasiķi- gribi mieru, gatavojies karam.Ja būsim sagatavoti un apbruņoti, tad noturēsim pozīcijas, līdz ierodas NATO spēku papildinājums. Tas, ka daži vaimanā, ka esam frontes līnijas valsts- nu ko lai dara, tāds ir mūsu ģeogrāfiskais stāvoklis šajā pasaulē.

+17
-1
Atbildēt

2

    Edgars Avotiņš > vilburs 05.02.2015. 14.40

    vibburs – tāda apmācības programma ir – http://www.zs.mil.lv

    Šogad 20-30 apmācību dienas – pēc paša iespējām. Tikai piesakies laicīgi, apmācības sākas jau februāra vidū. (nu ja kādu pirmo nokavēsi – liela problēma jau nebūs). Nedrīkst būt kriminala pagātne, veselības prasības līdzīgas autovadītāja veselības prasībām – nekas pārdabisks netiek prasīts.

    +7
    -1
    Atbildēt

    0

    Raicha > vilburs 05.02.2015. 13.40

    Es domāju, ka AL, kurš no aizkulisēm stūrē valdību, to uzskata par nevajadzīgu – ar pilnu pārliecību, ka ienākot zaļajiem vīriņiem, varēs turpināt savas rebes, varbūt pat vēl sekmīgāk, jo vides kriminalizācija un likumu piemērošana “po poņaķijam” vēl vairāk, kā šodienas Latvijā ir viņam tikai un vienīgi IZDEVĪGA.

    +9
    0
    Atbildēt

    0

Edgars Avotiņš 05.02.2015. 12.49

šeit iet runa par “ātrās” reaģēšanas spekiem, kas frontē var nonākt vairākas nedēļas pēc pavēles saņemšanas.

“Superātrās” reaģēšanas vienība (2-3 dienas) būs vien 5 tūkstoši un … arī velns viņ zin kad tiks izveidota.

Bet mums līdz tam jānodzīvo PAŠIEM.

+5
-1
Atbildēt

2

    Kurmītis > Edgars Avotiņš 06.02.2015. 09.24

    Vajag rūpīgāk lasīt. Runa iet nevis par “ātrās reaģēšanas”, bet gan „Sevišķi ātrās reaģēšanas” vienību. Bet „sevišķi ātri” jāreaģē, kā liecina tautas gudrība, ir tad, ja esi saēdies purgenu, jeb tev jāķer blusas. Tā ka arī Nato gadījumā – šīs jaunās vienības galvenā funkcija būs spēja „sevišķi ātri” notīties no vietas vai rajona, kurā gaidāms pēriens.

    Latvijas gadījumā tas nozīmē, ka vienības funkcija būs vispirms pēc komandas no Vašingtonas iespert krievam pa pakaļu, vai iespļaut sķīvī un tad fiksi, fiksi notīties, kad saniknotais krievs nāks dot savam abižotājam pa purnu. No šī viedokļa Latvija un jo īpaši – Igaunija ir dikti ērtas un piemērotas. Kur gan vēl citur jeņķiem ir iespēja pa kluso pielīst krievu lācim un iedurt ar adatu pēcpusē – no Narvas līdz Pēterburgai nav pat 200 km ! Tā ka – Natro čuirātāji iedurs un notīsies. A letiņi ar estiņiem pēc strebs visu t putru tāpat kā pašlaik ne viņu ievārīto putru strebj ukri. Bet pats galvenais – mūsu valdošie tieši to GRIB !!???

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    norsjo > Edgars Avotiņš 20.04.2017. 14.55

    Runa nekur neiet, viņa vienkārši IR….

    Nepiesārņosim ar slāvismiem savu valodu.

    0
    0
    Atbildēt

    0

TanteSidra 06.02.2015. 13.22

“…NATO paplašinās ātrās reaģēšanas spēkus no 13 000 līdz 30 000 karavīru, no kuriem 5000 ietilps paaugstinātas gatavības spēkos…”

~~~~~~~~~~~~~~

krievu spiegi var iet nervozi uzpīpēt.

pavisam labi būtu zināt ka NATO plānos ir arī lietas ko tie publiski neizziņo.

+2
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu